– Rentgenlaborants (1949. – 1996.)

– Rentgenoloģijas un radioloģijas māsa (1996. – 2004.)

– Radiologa asistents ( kopš 2004. gada )

– Radiografers (speciālists ar LU bakalaura grādu)

– Radiographer (starptautiski)

 

 

 

1895. gada 18. novembrī Vilhelms Konrāds Rentgens atklāj starus, kurus nosauc par „X” stariem.

1896. gada 6. janvārī Rīgas Politechniskā institūta profesors Hermanis Flaums un fiziķis amatieris Heinrihs Bērens fon Rautenfelds Lindenrū atkārtoja Rentgena eksperimentu – rentgenogrammu, kas bija rentgenoloģijas pirmsākums Latvijā.

 

 

 

 

Rentgendiagnostika kā diagnostiskās radioloģijas pamatnozare, tika uzsākta jau ar 20. gadsimta sākumu, tādās lielākajās Latvijas pilsētās kā Rīga, Jelgava un Liepāja.

1914. gadā Latvijā tika reģistrēti jau 11 rentgenkabineti, kuros sākotnēji rentgenoloģiskos izmeklējumus un diagnostiku veica viens cilvēks – ārsts radiologs, taču līdz ar iekārtu un kabinetu attīstību, sākot ar 1930. gadu gan Eiropā un arī Latvijā tiek iedibināta jauna profesija kā rentgenlaborants, kas kļuva atbildīgs par rentgena attēla veikšanu, atslogojot ārstu, atstājot

viņa ziņā visu diagnostiko procesu.

 

Latvijā rentgenlaborantu profesijas izveidošanā lielu darbu ir ieguldījis rentgenologs profesors Jevgenijs Nemiro.

Viņa vadībā ar 1957. gadu tiek organizēti 6 mēnešu pēcdiploma specializācijas kursi, kuros tā laika vadošie radiologi palīdzēja medicīnas māsām apgūt rentgenlaboranta profesiju, līdz 1996. gadam tika sagatavoti 600 rentgenlaborantu.

Ar 1957. gadu uzsāk savu darbību Rentgenlaborantu apvienība, kura jau tajā laikā darbojās ļoti aktīvi, pievēršoties rentgenlaborantu darba kvalitātei un kontrolei, ieviešot vairāku pakāpju kategorijas speciālistiem. Apvienība veiksmīgi darbojās un pārstāja funkcionēt 1989. gada beigās.

Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, kā arī strādājošo profesionāļu sertifikācijas izveidei, 1996. gada 3. janvārī bija sasaukta Latvijas rentgenlaborantu pilnsapulce, kurā tika nodibināta Latvijas Rentgenoloģijas un radioloģijas māsu apvienība (LRRMA), kas vadoties pēc tā laika likumdošanas Latvijā bija kā viena no māsu apvienībām Latvijas māsu asociācijā.

Radioloģija ir viena no medicīnas nozarēm, kas ļoti strauji attīstās, pēdējo gadu laikā darba tirgū ir ienākušas tādas metodes kā datortomogrāfija (DT), magnētiskā rezonanse (MR), digitālā rentgenoloģija un t.t., līdz ar to, speciālistiem apgūstot iemaņas darbam ar modernajām iekārtām, nemitīgi jāpaaugstina savs profesionālais līmenis. Laika periodā no 1996. – 2004. gadam, Profesionālā apvienība (LRRMA), veica lielu darbu sakārtojot dažādas profesionālās lietas, piemēram, likumdošanu, Profesijas standartu, profesijas nolikumu un t.t. Tā kļuva tik spēcīga un patstāvīgi darboties spējīga, ka radās doma par atdalīšanos no Latvijas māsu asociācijas.

2004. gada 21. augustā biedru pilnsapulcē tika nolemts atdalīties no LMĀ, nodibinot suverēnu Latvijas Radiologu asistentu asociāciju (LRAA).

2005. gada februārī LRAA tiek uzņemta ISRRT (Vispasaules radiograferu un tehniķu asociācijā).

2008. gada 7. novembrī Eiropas Radiograferu asamblejas laikā tiek nodibināta EFRS (Eiropas radiograferu federācija), kurā ietilpst arī Latvijas asociācija .

Ar 2008. gadu ir pārtraukta rentgenlaborantu pēcdiploma kursu organizēšana, jo tiek uzsākta 1. līmeņa profesionālās izglītības studiju programma „Radiologa asistents”, kurā trīs gadu laikā tiek sagatavoti speciālisti, atbilstoši Eiropas kvalifikācijai.

– Rentgenlaborantu apvienība (līdz 1989. gadam)

– Latvijas Rentgenoloģijas un radioloģijas māsu apvienība (līdz 2004. gadam)

– Latvijas Radiologu asistentu asociāciju (LRAA).